„Latvijas laiks”. Otrdiena, 2014.gada 25. novembris.

www.latgaleslaiks.lv

       Šogad dienas gaismu ieraudzījusi vēsturiska grāmata latviešu valodā ”Debesis tik tumšas”, kas paver jaunas lappuses Daugavpils ebreju baisajos likteņstāstos.

Inese  Minova

Grāmatas autors, Lietuvas ebrejs Sidnijs Aivenss (īstajā vārdā Šaike Ivenskis) pēc vācu iebrukuma Lietuvā 1941. gada jūnijā ar ģimeni devās bēgļu gaitās, mēģinot sasniegt  Krievijas robežu cerībā, ka Daugavpilī radīs glābiņu no ebreju masveida vajāšanām. Diemžēl apsolītā zeme lika smagi vilties. Viņa tēvs Moše Ivenskis - Ebreju bankas pārzinis - pa ceļam tika atšķirts no dēliem un nošauts, pats Sidnijs bija nolemts nāvei un tikai par brīnumu palicis dzīvs.

6. novembrī daugavpiliešiem grāmatu prezentēja tās izdevēja, ASV un Eiropas latviešu laikrakstu ’’Laiks” un ’’Brīvā Latvija” galvenā redaktore Ligita Kovtuna un mecenāti - Amerikas latvietis, zinātnieks Uldis Roze un Daugavpilī dzimušais zinātnieks Pēteris Bolšaitis. Savos iespaidos un atmiņās dalījās arī Daugavpils Ebreju kopienas valdes loceklis un Muzeja direktors Josifs Ročko, kurš vairākus gadus sarakstījies ar grāmatas autoru.

Ligita Kovtuna nolasīja dažus grāmatas fragmentus, ļaujot izjust aizraujošo vēsturisko stāstījumu un radot vēlmi noteikti pārlapot izdevumu. Lauku bibliotēku atbalsta biedrības vadītāja Biruta Eglīte atzina, ka cilvēki ar vājākiem nerviem var arī netikt līdz grāmatas pēdējai lappusei, tik reāls ir šis stāsts, kas nāk no notikumu aculiecinieka mutes, taču to noteikti būtu vērts iepazīt. Lasītājus uzrunā jau grāmatas vāks, par kura māksliniecisko noformējumu parūpējusies Daiga Brinkmane. No izdevējiem Biruta Eglīte saņēmusi 700 grāmatas eksemplārus, kas jau tuvākajā laikā būs pieejami gandrīz ikvienā Latvijas bibliotēkā.

Uldis Roze pastāstīja, ka Sidneja Aivensa atmiņu stāsts iepriekš publicēts jau četrās valodās, taču beidzot ir pieejams arī latviešu lasītājiem. Viņš atzīst, ka par holokaustu Latvijā ir ļoti maz izdevumu, cilvēki nelabprāt runā par šo sāpīgo tēmu, turklāt tikai retajam izdevies izdzīvot šajā katastrofā. Sidnija Aivens ir viens no šiem retajiem, tieši tāpēc viņa stāsts ir īpaši vērtīgs. Autors nebija steidzies ar savu atmiņu izdošanu un izvairījies no šablonisma, kas nereti piemīt atmiņu rakstītājiem. ’’Debesis tik tumšas” ir kā autora dienasgrāmata, kur notikumi salikti hronoloģiskā secībā, un tos caurvij dažādi stāsti, arī par mīlestību, draudzību un cienu. Būtiski, ka autora stāstītais sakrīt ar citu holokausta upuru atmiņām. Daugavpilī vācu geto nonāca arī Lietuvas ebrejs Haims Kurickis ar ģimeni. Pārdzīvotos notikumus viņš vēlāk aprakstījis savā grāmatā „Izdzīvot un pastāstīt šo stāstu”.

Grāmatas ievadā vēsturnieks Andrievs Ezergailis raksta, ka Sidnija Aivensa memuāri latviešu lasītājus varētu saistīt vairāku iemeslu dēļ. Vēsturniekiem vērtīga ir atspoguļotā Otrā pasaules kara notikumu ķēde, kura Aivensam sākās 1941. gada 22.jūnijā un turpinājās līdz kara beigām. Autora atmiņas dod tiešas liecības par holokaustu Latvijā, Daugavpilī. Taču kopumā tas ir stāsts par genocīdā izdzīvojušo ebreju, kā viņš nonāca Daugavpilī, kur viņa dzīve vairākkārt  karājās mata galā, un kā viņam laimējās izdzīvot.

Pētot ebreju vēsturi Daugavpils, Josifs Ročko uzgājis Sidnija Aivensa adresi un ar viņu sazinājies. Vairākus gadus ilgusi viņu sarakste, grāmatas autors bijis patīkami satraukts, ka Daugavpilī ir vēsturnieku grupa, kas vēlas pētīt ebreju vēsturi. J. Ročko stāsta, ka Aivenss nepratis krievu valodu tāpēc abi sazinājušies jidišā. Šaike  Ivenskis bija vienīgais izdzīvojušais viņa ģimenē. Viņš nokļuvis pirmajā Daugavpils ebreju šaušanas akcijā, kas norisinājās 9. jūlijā Dzelzceļnieku dārzā. Šaike izrādījās nāvei nolemto ebreju rindas beigās, un, kad pienāca viņa kārta, bedres jau bijušas pārpildītas, tāpēc šaušana tika atlikta uz nākamo dienu. Tā bijusi viņa pirmā, bet ne vienīgā brīnumainā izglābšanās. Aivenss atstājis liecību ne tikai par vāciešu, bet arī latviešu lomu pirmajā ebreju iznīcināšana. Josifs Ročko uzsver, ka šī iemesla pēc dažiem latviešiem būs grūti lasīt šo grāmatu, taču katastrofas pētnieki ļoti labi zinot, ka tā bija tikai pavēļu pildīšana.

Šaike Ivenskis 1948. gadā pārcēlās uz ASV un nomainīja savu vārdu uz Sidnijs Aivenss (Sidney Iwens). Viņš apmetās Viskonsinas štatā, kur strādāja par revidentu vietējā metālapstrādes uzņēmumā. 2010. gadā 86 gadu vecumā viņš aizgāja aizsaulē.